Mežzinātniekam Gunāram Igaunim – 95

   G.Igaunis dzimis 1929.gada 13.jūlijā Rīgas apriņķa Bebru pagastā, kur vecākiem Aleksandram un Veronikai piederēja jaunsaimniecība “Lieltīrumi”. Izglītību viņš ieguva vairākās Latvijas skolās. Mācījās Bebru un Meņģeles pamatskolās, Pļaviņu vidusskolā, Rīgas Raiņa vakarskolā un augstāko izglītību ieguva Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Mežsaimniecības fakultātē, kuru absolvēja 1952.gadā.
    Pirmā darba vieta, uz kuru viņš tika nosūtīts bija Aizupes Meža tehnikums. No 1956.gada G.Igauņa dzīve ir saistīta ar Jaunkalsnavu, kad viņš sāka strādāt MPS “Kalsnava”. No 1959. – 1964.gadam bija stacijas direktors. Pēc tam selekcijas un sēklkopības sektora vadītājs. G.Igaunis noorganizēja republikas nozīmes Meža sēklkopības centrālo punktu (MSCP). Tā uzdevums bija sniegt metodisku un praktisku palīdzību sēklu resursu izveidošanai.
    Kalsnavā atradās lielākā kokaudzētava Latvijā, kur tika ražoti gan dekoratīvie koku stādi, gan materiāls mežu atjaunošanai. 1960.gados G.Igaunis sāka veikt pētījumus par meža koku stādu audzēšanu, selekciju, sēklkopību un izstrādāja agrotehniku stādāmā materiāla izaudzēšanai siltumnīcās. Viņa vadībā veikta izcilo koku atestācija mežaudzēs, no kuriem ievāca sēklas, čiekurus un potzarus.  
    No 1973.  – 1989.gadam viņš bija introdukcijas laboratorijas vadītājs, kas Kalsnavā tika ierīkota darbam pie vērtīgu citzemju koku sugu sēklu bāzes izveidošanas. G.Igaunis pētīja introducēto sugu koku un krūmu stādāmā materiāla izaudzēšanu, sēklu kvalitāti un to ziemcietību. Iespējams, darbs šajā struktūrvienībā bija viens no viņa lielākajiem ieguldījumiem. G.Igauņa vadībā 1975.gadā Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza (tagad - Nacionālā botāniskā dārza) dendrofloras laboratorijas zinātnieki izstrādāja projektu Kalsnavas arborētumam. Tika paredzēts ap 170 hektāru platībā ierīkot stādījumus 915 dažādu veidu kokaugiem. Vienlaikus plantācija kļuva par nozīmīgu vietu dažāda selekcijas materiāla iegūšanai. Vēlāk, līdz aiziešanai pensijā, no 1989. – 1992.gadam G.Igaunis bija MPS “Kalsnava” zinātniskais konsultants.
    1977.gadā viņam tika piešķirts Nopelniem bagātā mežziņa nosaukums. G.Igaunis sarakstījis divas monogrāfijas, ap 150 zinātnisko publikāciju, lasījis lekcijas starptautiskos forumos un sastādījis vairākas grāmatas un brošūras par dažādām mežsaimniecības tēmām.   

*Publikācijā izmantota informācijas no grāmatām “Mežam veltīti mūži” un “Meža enciklopēdija”